jaunumi
 | Deju un kustību terapijas grupa (februāris - maijs / 2012) Pieteikšanās līdz 19. februārim! |
.jpg.opt393x555o0,0s393x555.jpg)  | Pirmizrādes malaizijā un taizemē ZIME. Zen of Interconnected ME 1. - 19. decembris, 2011 Izrādes pasaules pirmizrāde paredzēta „4-tajā Starptautiskajā Nayoba Kan buto festivālā” Kuala Lumpurā un „7-tajā Starptautiskajā buto festivālā Taizemē”. Festivāli notiek laika periodā no 1. līdz 19. decembrim. Tur paredzēta ne vien pasaules pirmizrāde (esam aicināti kā festivāla īpašie viesi!) buto un baltu zīmes multimediālam projektam “Z-I-M-E. Zen of Interconnected Me,” bet arī Malaizijas festivālā tiks atklāta viena no Latvijā labākā fotogrāfa Jāņa Deinata foto izstāde ar Simonas Orinskas piedalīšanos. S. Orinska festivālu ietvaros pasniegs meistarklasi par savu buto interpretāciju. Festivālos piedalās arī pasaulē ievērību guvuši buto buto mākslinieki kā Yukio Waguri, Katsura Kan un citi. http://www.klue.com.my/articles/3809-4th-Nyoba-Kan-International-Butoh-Festival-201 Nyoba Kan buto festivāla reklāmas klips Intervija ar dalībniekiem Artteritory.com Intervija radio Klasika (ar S. Orinsku) |
__________________________________________________________________________________________
 | BUTO DEJAS STUDIJA Priekšzināšanas dejā nav nepieciešamas!Ja esi vecumā no 17 gadiem un Tevi interesē Japānas kultūras neparastās izpausmes, tad šī deja ir domāta Tev!Ja Tu esi neparasta un savdabīga personība un Tevi aizrauj teātris, deja, māksla, tad šī deja ļaus Tev izpaust un realizēt sevi! Ja Tu meklē savu īsto „Es”, domā par savu nākotni, Tev ir grūtības izpaust sevi un komunicēt ar citiem, Tu izjūti mazvērtību, tad šī deja Tev piedāvā nopietnu pašizziņas ceļu, pārvarot savas grūtības! Ja Tu nebaidies no jaunā un nezināmā, tad šī deja ir Tava iespēja! Ja Tu vēlies kļūt par sevī pārliecinātu, interesantu personību, tad šī deja ir Tev! Adrese: Annas iela 2, Rīga. www.tjn.lv. Nodarbības notiek otrdienās un ceturtdienās plkst. 20:00 - 22:00. Dalības maksa: LVL 20,- mēnesī. Piesakies: Sūti vēstuli ar pieteikumu un/vai jautājumiem - SimonaOrinska@inbox.lv vai zvani- 29394500 |
__________________________________________________________________________________________
Miglas-buto performance kopā ar Fudžiko nakaju
28. maijā tika atklāta Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja jaunā 2011. gada radošā sezona „Akmens. Telpa”.
Performancē piedalījās japāņu māksliniece Fudžiko Nakaja, buto deja - Simona Orinska un Artis Gulbis ar gongu skaņu.
buto izrāde - "nakts svētās dejas"
Izstāžu zālē „Pinakotēka” (ar citiem nosaukumiem „Laimīgās Mākslas Muzejs”, „Happy Art Museum”) buto un procesuālās mākslas izrāde „nakts svētās dejas” - 30. oktobrī, 6., 27. novembrī, 19., 20. februārī plkst. 19:00. Ventspilī, "Jūras Vārtos" 15. janvārī plkst. 16:00.
2011. gada maijā pārsteidzām publiku Eiropas kultūru teātra festivālā Vācijā, Paderbornā!
2011. gada oktobrī piedalījāmies starptautiskajā teātra festivālā Armēnijā - "High Fest"!
Izrādes video no festivāla Vācijā
Videosižets par izrādi un buto TV24
Easyget.lv: http://easyget.lv/kultura/read/31758/
Studija.lv: http://www.studija.lv/?parent=
Delfi.lv: http://kultura.delfi.lv/news//entertainment/theatre/article.php?id=36727809
Satori.lv: http://www.satori.lv/raksts/3654/Asinaina_bifsteka_briviba
Izrādes motīvs ir dzejnieka Kikaku Takarai haika: „nakts svētās dejas / balta ir viņu elpa / aiz maskām”.
Izrādes veidotāji aicina doties „loģiskā prāta brīvdienās”, ļaujoties iracionālajam saprātam, ķermeņa sajūtu pieredzei un emocionālai pašrefleksijai. Izrādes tapšana un norise ir līdzvērtīga dzejas radīšanai uz skatuves – neapzinātais, kas kārtojas apzinātās struktūrās un ritmos. Arī skatītājs ir kā daļa no šī radīšanas procesa, jo izrādes veidotāji atstāj telpu skatītāja aktīvai garīgai līdzdalībai. Izrādē kā spogulī skatītājs ierauga pats sevi.
Projekts ir rezultāts vairāku gadu mākslinieciskiem un teorētiskiem pētījumiem, kas skar buto mākslas, ķermeņa, apziņas un dabas mijiedarbību. Īpaša projekta daļa ir Jāņa Deinata fotogrāfiju un Simonas Orinskas dzejas grāmata "nakts svētās dejas". Grāmatu šobrīd iespējams iegādāties galerijā "Istaba" (Kr. Barona 31a).
Viens no izrādes iedvesmas avotiem ir buto studijas vasaras nometne Pedvālē, kur notika saskarsme un sadursme katram ar saviem "iekšējiem dēmoniem" un dabu, kas rezultējās kustību improvizācijās Pedvāles teritorijā. Otrs iedvesmas avots ir Simonas ceļojums uz Malaizijas buto festivālu, kur īpaši tika akcentēts buto garīguma, daoisma un terapijas aspekts.
Projektā piedalās: buto un kustību māksliniece Simona Orinska, mākslinieks un režisors Modris Tenisons, performances mākslinieks Artis Gulbis, video māksliniece Gita Straustiņa un Buto studija, dziedātāja Skaidra Jančaite (Lietuva) un buto horegrāfs Ken Mai (Japāna), mākslinieki Ērika Māldere un Aigars Lenkēvičs (http://www.lampas.lv/autori.htm), kā arī mūziķi Ilga Reizniece un Jānis Pauls.
Buto deja, kas radusies Japānā 20. gs. 60. gados, apvieno protestu patērētāju kultūrai un atgriešanos pie japāniskajām saknēm. Buto izpratne ir tuva sirreālismam, ekspresionismam, dzenbudismam, arī performances mākslai, autentiskajai kustībai un kustību teātrim. Buto dejotājs atrod saikni ar sava „ķermeņa arheoloģiju” - iekšējo pasauli, neapzinātajiem resursiem un to pārvērš tēlos.
Buto uzsver cilvēka dziļo saikni ar dabu. Buto dibinātājs Tatsumi Hidžikata ir teicis, ka buto ir dzimis no dubļiem un asinīm. Viens no šīs mākslas pamatiem ir „cilvēka pārtapšana” dabas materiālos – tēlos, kas ir tuvs animistiskajam, intuitīvajam pasaules skatījumam. Buto ir kā mirklis starp ieelpu un izelpu. Dabā viss ir dzīvs un viss ir kustībā – no lēkta līdz rietam, no dzimšanas līdz nāvei.
„Paškustība ir dzīvā pamatraksturs. Tajā, kas ir dzīvs, ir kustības stimuls sevī. Spēle izpaužas kā paškustība, kas savā kustībā netiecas pēc mērķa un nolūka, tā ir kustība kā kustība – dzīvā priekšstatīšanas fenomens, piemēram, odu deja vasaras vakarā. Spēle vienmēr paredz līdzspēlēšanu, iekšēju līdzdalību šajā kustībā. Skatītājs ir kas vairāk par vienkāršu novērotāju, viņš ir spēles daļa”, saka filozofs Hanss-Georgs Gadamers.
Projektu atbalsta: VKKF, MAP Latvia, Wess Motors Toyota, Tan Chee Keong, Pinakotēka, Lampu Dizaina Darbnīca.
Informatīvie atbalstītāji: Latvijas Radio Klasika 3, radio Naba, radio StarFM, European Hit Radio, Latviešu Radio, Delfi.lv, Satori.lv, Hc.lv, Easyget.lv, Studentnet.lv, Randoms.lv, žurnāli "Studija", "Dizaina Studija", "Rīgas Laiks", "Fotokvartāls", "Māksla Plus", avīze "Diena", "Kultūras Forums", žurnāls "Mistērija".
__________________________________________________________________________________________
Iznācis mākslas albums "nakts svētās dejas"
Albuma „Nakts svētās dejas” autori - fotogrāfs Jānis Deinats, dzejniece un buto māksliniece Simona Orinska, kā arī mākslinieks Modris Tenisons, aicina apstāties un ieskatīties tēlu un vīziju pasaulē, lai jūtīgi un patiesi ieklausītos sevī.
Albums apkopo dvēseles stāstus, kas izdejo sevi caur ķermeni un vārdu. Dvēsele, kas meklē un atrod savas ķermeniskās mājas - gaiļa, truša, bērna vai sievietes veidolā. Šodienas steidzīgajā ritmā, kad ikviens meklējam mieru un harmoniju, šajā grāmatā iespējams veldzēties fotogrāfa un dzejnieces tvertās sajūtu niansēs un atrast savas dvēseles stāsta piepildījumu.
Cilvēka ķermenis slēpj sevī ļoti senu pieredzi, kuru iespējams atklāt ar dejas palīdzību. Buto mākslā tā ir „cilvēka pārtapšana” dabas materiālos vai dzīvniekos – pietuvojoties animistiskajam, intuitīvajam, sen zaudētam pasaules skatījumam. Fotogrāfs ir apstādinājis laiku brīžos, kad buto dejotājs tēlos radis saikni ar ķermeņa arheoloģiju, aizmirsto un noliegto iekšējo pasauli. Buto māksliniece ir papildinājusi šīs laika fiksācijas ar dzeju, devusi iespēju ieraudzīt savas dvēseles un ķermeņa apzinātās sajūtas.
Japāniskais smalkums albuma noformējumā raisa asociācijas ar gaišumu, mieru un skaidrību, savukārt sarkanais hieroglifs uz vāka akcentē albuma saikni ar Japānā dzimušo buto deju.
Jāņa Deinata fotogrāfijās fiksēts process, kad buto dejas stilā balti grimmēts sievietes tēls izdzīvo ķermeņa un dvēseles transformācijas. Simonas Orinskas dzeja vēsta par cilvēka dzīvības trauslumu, ķermeniskām sajūtām, savukārt viņas baltais tēls izdzīvo plašu psihofizisku izjūtu gammu.
Dabā viss ir dzīvs un viss ir kustībā – no lēkta līdz rietam, no dzimšanas līdz nāvei. Albums ir laikā fiksētas sajūtas, tomēr tas dzīvo un attīstās kopā ar savu lasītāju.
Albumu meklējiet grāmatnīcās, galerijā “Istaba” un pie izdevēja.
Video (Jānis Deinats stāsta par foto konkursu Japānā, eksponējot albumu "Nakts svētās dejas")
__________________________________________________________________________________________
